sveiks
sveiks -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
PiemēriBirkenbaums arvien cieti bij apzinājies, ka viņš sveiks izies caur dzīvi. Kad kaut kur kāds bij sagriezis roku, pārcirtis kāju, no mašīnas ticis salauzts, noslīcis, tad puisis vienmēr bij to dzirdējis ar apziņu, ka viņu nekad nepiemeklēs šādas likstas.
- Birkenbaums arvien cieti bij apzinājies, ka viņš sveiks izies caur dzīvi. Kad kaut kur kāds bij sagriezis roku, pārcirtis kāju, no mašīnas ticis salauzts, noslīcis, tad puisis vienmēr bij to dzirdējis ar apziņu, ka viņu nekad nepiemeklēs šādas likstas.
- Tas taču bija Kārlēns, kuru māte apraudāja par mirušu, un piepeši dzīvs, sveiks, šinī pusē!
- Tā viņš iet, līdz apiet mājai apkārt. Iedams noglāsta ar sveiko roku Katru smilgu, katru gruzi paksī.
- «Paliec sveiks, Didzi!» Anita sacīja un sniedza savu mazo, raupjo roku.
- Un nu dzīvo sveika! Mēs laikam ilgāku laiku neredzēsimies..
Stabili vārdu savienojumiPaliec (arī dzīvo) sveiks! Sveiks un vesels.
- Paliec (arī dzīvo) sveiks! — Pieklājības teiciens šķiroties.
- Sveiks un vesels sar. — Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
2.izsauk. nozīmē Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki. Arī laba vēlējums.
Piemēri«Sveiks, Pakalnu tēv,» Juris priecīgi atņēma sveicienu.
- «Sveiks, Pakalnu tēv,» Juris priecīgi atņēma sveicienu.
- Spricis, jautri smaidīdams, piesviež divus pirkstus pie cepures..: «Sveika, saimniecīt!»
- «Sveiks,» viņa saka, ātri pagrūž zēnam roku atvadām.
Avoti: 7-2. sējums