zibens
zibens zibens, dsk. zibeņi, v.
1.Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
PiemēriŠautras zibens.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.pārn. Spēcīgs (dusmu) atspoguļojums (acīs).
PiemēriTantei Dārtai acīs zibeņi šaudās. Sakniebusi lūpas, viņa.. pūš: «Es ne soļa vairs nesperšu pār tavu slieksni.»
1.2.pārn. Spēcīga dusmu, naida izpausme.
Piemēri..kad Ārija ar Vilmu strīdējās - kas notika diezgan bieži - viņa parasti bija zibeņu novadītāja, kas samierināja abas strīdnieces.
Stabili vārdu savienojumiAcis met zibeņus (arī zibšņus). Mest (acu) zibeņus (arī zibšņus). Zibens telegramma.
Avoti: 8. sējums