brīkšķēt
brīkšķēt parasti 3. pers., brīkšķ, pag. brikšķēja
brīkšēt parasti 3. pers., brīkš, pag. brikšēja; intrans.; retāk
Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriStaigājot brīkšķ grīdas dēļi.
Avoti: 2. sējums