bērs
bērs -ais; s. -a, -ā
1.Brūns (par zirgu vai zirga apmatojumu).
PiemēriBērs kumeļš.
2.lietv. nozīmē: bērais, -ā, v. Zirgs ar brūnu apmatojumu, melnām krēpēm un asti. Bēris.
PiemēriAndrs brauca soļiem, laika taču diezgan, nebij nekāda iemesla saskriet bēro..
Avoti: 2. sējums