žļarkstēt
žļarkstēt parasti 3. pers., žļarkst, pag. žļarkstēja; intrans.
1.Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..žļarkstēja ķēde, trīdama koku sānus..
- ..žļarkstēja ķēde, trīdama koku sānus..
- «Jo kur gan vēl lielāks troksnis nekā tur [mehāniskajās darbnīcās]: traktori rēc,.. dzelži žļarkst...»
- Antons lēni gāja uz kopmītni, spārdīdams tukšu konservu bundžu. ..bundža nejēdzīgi žļarkstēja pa bruģi.
2.Žļakstēt.
PiemēriSatiksmes ejā žļakstēja dubļains sniegs. Kaut jel piesaltu stingrāk!
- Satiksmes ejā žļakstēja dubļains sniegs. Kaut jel piesaltu stingrāk!
Avoti: 8. sējums