nejaucēns
nejaucēns -a, v.
Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriValdis nevarējis vien beigt stāstīt par.. nejaucēnu kalējpuiku Agri.
- Valdis nevarējis vien beigt stāstīt par.. nejaucēnu kalējpuiku Agri.
- Baltijā zemes mērīdams, Pumpurs pat lāgā neiedomāja, ka ir tādi nejauceni turki, kas tīko pēc krievu zemēm.
- Tētis pats šorīt teica, ka sesks ir viltīgs un to redzēt nevar. Liela vajadzība man uz to nejaucēnu skatīties!
- pārn. Vējš šodien ir īsts nejaucēns: pārrāvis [elektriskos] vadus, un nu viņi ir tumsā.
Avoti: 5. sējums