žurka
žurka -as, s.
Peļveidīgais grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti.
PiemēriŽurku slazds.
Piemēri
- Žurku slazds.
- Žurku inde.
- Melnajai žurkai.. atšķirībā no pelēkās žurkas aste garāka par ķermeni, ausis lielākas.
- Mājās pagrabā bija iegājusi lamatās liela, sirma žurka.
- Kad gājām ar sveci cauri paspārnēm, visa grīda švirkstēja, žurkām šķīstot pa labi un kreisi. Tās skrēja augšup pa stenderēm kā vāveres..
- Kaja: Viņš mani pirka, ne precēja! Cik labprāt es viņam būtu iedevusi žurku zāles,.. ja vien nebaidītos par to nonākt cietumā!
- Ūdens žurka.. dodas uz dārziem un pārnes savā krātuvē to, kas pagadās, - kartupeļus, sīpolus..
- ..ielēcu [no laivas] ūdenī un bridu uz malu... Izbridis malā, arī pats atzinu, ka esmu aplam izdarījis, jo biju slapjš kā žurka..
Stabili vārdu savienojumiAizmugures žurka.
Stabili vārdu savienojumi
- Aizmugures žurka niev. — Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- Bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa sar. — Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- Izmircis kā žurka sar. — Saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- Kancelejas žurka niev. — Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
- Pliks kā baznīcas žurka, arī pliks kā zutis (arī zirnis) sar. — Ļoti nabadzīgs.
- Slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) sar. — Saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- Somainā žurka — Žurksomainis.
- Ūdens žurka — Ūdensžurka.
- Žurku zāles — Žurku inde.
Avoti: 8. sējums