pusmūžs
pusmūžs -a, v.
1.Pirmā puse vai aptuvena pirmā puse (cilvēka) mūža (aptuveni piecdesmit gadi).
PiemēriEs pie aukstās meža zemes Sasildīju savas domas Ne jau pusmūžam, bet mūžam...
- Es pie aukstās meža zemes Sasildīju savas domas Ne jau pusmūžam, bet mūžam...
- ..Simts mazos sīkos darbos sadrūp mūžs, Un gluži nemanot jau pusmūžs pienāk..
- Piecdesmit pieci gadi. Pusmūžs...
1.1.ģen.: pusmūža, adj. nozīmē Tāds, kura vecums ir aptuveni piecdesmit gadi.
PiemēriJaunais darbinieks nav ne vecis ar bārdu, ne ugunīgs jauneklis,.. bet gara auguma pusmūža vīrietis ar apvītušu, pelēcīgu seju..
- Jaunais darbinieks nav ne vecis ar bārdu, ne ugunīgs jauneklis,.. bet gara auguma pusmūža vīrietis ar apvītušu, pelēcīgu seju..
- ..viņa nav.. vairs tā jaunā skolotāja, par kuras daiļumu runāja apkārtnē. Mums durvis atver jau pusmūža sieviete ar vieglu sirmumu deniņos..
- Sanāca [darbos] vairāk nekā divdesmit vīriešu, visvairāk jauni zēni, bet arī pusmūža vīri un pat pāris sirmgalvju.
Avoti: 6-2. sējums