pusnemaņa
pusnemaņa -as, s.; parasti vsk.
Pusnesamaņa.
PiemēriViņa sataustīja ievainotā seju,.. dzirdēja saraustīto elpu un saprata, ka viņš runā pusnemaņā, īsti neapjēgdams, ko dara.
- Viņa sataustīja ievainotā seju,.. dzirdēja saraustīto elpu un saprata, ka viņš runā pusnemaņā, īsti neapjēgdams, ko dara.
- Lidotājs, zobus sakodis, kunkstēja un drebēja aiz sāpēm .. pusnemaņā ieslīdzis. Tomēr brīdi pa brīdim atjēdzies, viņš vaicāja, kur esot biedrs..
- Reizēm pusnemaņā Klaucāns klusi iekunkstas.. Pie pilnas samaņas būdams, viņš to neatļaujas.
Avoti: 6-2. sējums