pusmuļķis
pusmuļķis -ķa, v.
pusmuļķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
PiemēriTie notur dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- Tie notur dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- sal. ..kad viņam pēc trim meitām beidzot atgadījies dēls, viņš bijis kā pusmulkis aiz prieka.
Avoti: 6-2. sējums