Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusmuļķis
pusmuļķis -ķa, v.
pusmuļķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
PiemēriTie notur dēlu par pusmuļķi un aiziet..
Avoti: 6-2. sējums