pusmiris
pusmiris -ušais; s. -usi, -usī
1.Tāds, kas ir tuvu nāvei, tāds, kas ir tikko dzīvs.
Piemēri«Tagad, piedodiet, saimniek, gribu pajautāt. Kādēļ jūs pieņēmāt mani [karagūstekni] - tādu pusmirušu vārguli?»
1.1.pārn. Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā).
Piemēri..Vilina beidzot noticēja Ainai, ka tā nebūt nejūtas badā pusmirusi..
1.2.pārn. Tāds, kas gandrīz ir aizgājis bojā (par augiem, augu kopumu).
Piemēri..Arvils Sietinsons labi pazina sakropļotās, pusmirušās koku audzes, kuras aiz sevis atstāja karš..
1.3.pārn. Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības (piemēram, par vietu, teritoriju).
PiemēriKā pusmirusi bija pilsēta. Hitlerieši un viņu dienderi bija centušies aiz sevis atstāt.. jo lielāku tukšumu.
Stabili vārdu savienojumiPusdzīvs, pusmiris.
Avoti: 6-2. sējums