pusmiegs
pusmiegs -a, v.; parasti vsk.
Stāvoklis starp miegu un nomodu.
Piemēri..Anna bij pabāzusi galvu no segu apakšas un iespiedzās tā, lai dzird arī tie, kas jau laidās pusmiegā..
- ..Anna bij pabāzusi galvu no segu apakšas un iespiedzās tā, lai dzird arī tie, kas jau laidās pusmiegā..
- Ilgu laiku viņš atradās starp pusmiegu un nomodu, tai stāvoklī, kad cilvēks ar visu būtni sajūt īstenību, grib atmosties, bet nespēj.
- ..apgūlos uz dīvāna un aizmigu. Mani uzmodināja mamma: «Mīļā stundiņ, pēc kā tu izskaties!» - «Pēc tevis,» es pusmiegā atbildēju.
Avoti: 6-2. sējums