pusmežonis
pusmežonis -ņa, v.
pusmežone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
2.Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
PiemēriViņi [kareivji] brauca.. pārmācīt sacēlušos pusmežonu cilti.
2.1.pārn. Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
Avoti: 6-2. sējums