Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pusnesamaņa
pusnesamaņa -as, s.; parasti vsk.
Daļējs samaņas zudums.
PiemēriSitieni sekoja pa vēderu, pakrūti, seju. Kad pēc kāda laika Džons ar Garo palaida Arnoldu vaļā, viņš pusnesamaņā nokrita zemē.
  • Sitieni sekoja pa vēderu, pakrūti, seju. Kad pēc kāda laika Džons ar Garo palaida Arnoldu vaļā, viņš pusnesamaņā nokrita zemē.
  • Vārpa [ievainotais] bija pusnesamaņā un pamodās no kaut kādiem grūdieniem, sprādzienu trokšņa..
Avoti: 6-2. sējums