Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
džungļi
džungļi -u, v.; tikai dsk.
1.Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
PiemēriŠās [Ziemeļindijas] provinces dienviddaļu klāj necaurejami tropu džungļi, kur mājo savvaļas ziloņi un plēsīgi tīģeri..
  • Šās [Ziemeļindijas] provinces dienviddaļu klāj necaurejami tropu džungļi, kur mājo savvaļas ziloņi un plēsīgi tīģeri..
  • Džungļi - tas skan eksotiski un pat mazliet baigi. Iedomājamies necaurejamus biezokņus, lauvu rēkšanu, ziloņu taurēšanu un čūsku šņākoņu.
  • Dažās vietās upes [Amudarjas] tuvumā, kur piekļūst mitrums, ir saauguši tādi džungļi, kur nav ko domāt izlauzties cauri.
1.1.sar. Vieta, kur ir biezs krūmājs, brikšņi (parasti mežā).
Piemēri..Valija sūdzējās un pārmeta Varim, ka viņš laikam gan neesot nekāds šī meža pazinējs, citādi viņš nebūtu tos ievedis tādos džungļos.
  • ..Valija sūdzējās un pārmeta Varim, ka viņš laikam gan neesot nekāds šī meža pazinējs, citādi viņš nebūtu tos ievedis tādos džungļos.
  • pārn. Lipsts.. pārlaiž plaukstu pār melnajiem matu džungļiem.
Avoti: 2. sējums