svelmīgs

svelmīgs -ais; s. -a; -ā

svelmīgi apst.

1.Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).

PiemēriVisam pāri spoži zila debess un svelmīga priekšpusdienas saule. Gaiss virmo. Bula laiks.

Visam pāri spoži zila debess un svelmīga priekšpusdienas saule. Gaiss virmo. Bula laiks.
No.. krāsns rīkles izšāvās karsta dvaka, un man sejā līdz ar svelmīgo gaisa plūsmu iesitās asa deguma un ogļu smaka.
Ap čuguna krāsniņu, no kuras nāca svelmīgs karstums, mētājās malkas pagales..

1.1.Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).

PiemēriNāk prāta kāds svelmīgs jūlijs..

Nāk prāta kāds svelmīgs jūlijs..
Briesmīgas, dzīvnieciskas bailes viņu spieda zemei klāt. Lai gan diena bija svelmīga, viss Paula augums drebēja nepārvaramās trīsās..
..visapkārt plešas svelmīga, noslēpumaina vasaras nakts.

1.2.Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).

PiemēriSvelmīga pirts.

1.3.pārn. Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).

PiemēriViņa pamazām atkal saaug svelmīgas dusmas par to, ka tēva vārdi nav aizslīdējuši gar viņa apziņu..

Viņa pamazām atkal saaug svelmīgas dusmas par to, ka tēva vārdi nav aizslīdējuši gar viņa apziņu..

2.pareti Ļoti auksts. Svelmains (2).

Avoti: 7-2. sējums