šmiukstināt
šmiukstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
PiemēriŠmiukstināt pātagu.
- Šmiukstināt pātagu.
- Vējš šmiukstina zarus.
- Striķa viens gals bija apsiets govs līkajiem ragiem, otru Jēkabs žņaudza labajā roka, bet ar kreiso šmiukstināja kārkla stibu.
1.1.intrans.
PiemēriBērzu kailie zari, šmiukstinot kā pātagas, šķeļ gaisu.
- Bērzu kailie zari, šmiukstinot kā pātagas, šķeļ gaisu.
- Lietus.. šmiukstina pa kamiešos uzmesto jaku.
- Šmaukstinādama aizlēca vāvere, kas šepat kādā kokā bija apmetusies uz nakstguļu.
Avoti: 7-2. sējums