skotele
skotele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; novec.
Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
PiemēriTad teku.. uz smēdi pie krusttēva Klāva, kuru pastāvīgi atrodu darbā, arvien tai pašā zilajā blūzē, tupelēs, ādas skoteli priekšā.
- Tad teku.. uz smēdi pie krusttēva Klāva, kuru pastāvīgi atrodu darbā, arvien tai pašā zilajā blūzē, tupelēs, ādas skoteli priekšā.
- Vecmāmuļas.. pirksti trīcēdami burzīja linu skoteles aprepējušo malu.
- Drīz vien strādnieki, atnākuši darbā, atrada uz sava galda vai brezenta skoteles kabatā uzsaukumus..
Avoti: 7-1. sējums