Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skotele
skotele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; novec.
Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
PiemēriTad teku.. uz smēdi pie krusttēva Klāva, kuru pastāvīgi atrodu darbā, arvien tai pašā zilajā blūzē, tupelēs, ādas skoteli priekšā.
Avoti: 7-1. sējums