ciba
ciba -as, s.; etn.
Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
PiemēriSviesta ciba.
- Sviesta ciba.
- Gana ciba.
- Ielikt cibā kaņepes.
- Dažs [tirdzinieks] atvāza arī cibu un, uzlicis uz viena paša maizes kumosa kādu naža galu piena [biezpiena], to atkal ātri aizsita.
- Maizi un gaļu Ješka iebāza kulītē pie mātes dotās biezpiena.. cibas.
Avoti: 2. sējums