Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dižgars
dižgars -a, v.
Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks. Ģēnijs.
PiemēriSakiet, dižgari senie, kas trūdat zem lauriem un mirtēm, Kā, nākot caur gadu simtiem, jūsu dzeja var atbalsot manī?
Avoti: 2. sējums