Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mespils
mespils -a, v.
1.Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā).
2.Šī koka vai krūma auglis.
Avoti: 5. sējums