dvielis
dvielis -ļa, v.
1.Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
PiemēriSmalks linu dvielis.
- Smalks linu dvielis.
- Frotē dvielis.
- Garš dvielis.
- Mirdzoši balts dvielis.
- Pieslaucīts dvielis.
- Roku dvielis.
- Trauku dvielis.
- Dvieļu audums.
- Noslaucīt rokas dvielī.
- Noberzties rupjā linu dvielī.
- Nosusināt seju ar dvieli.
- Nopelnītos linus tad savērpa, māte mācīja Helēnai, kā aužami dvieļi.
- Nestors.. paņēma dvieli un gabaliņu ziepju un devās lejā upē mazgāties.
- Zanda nomazgājās, paņēma garu linu dvieli un, plecus berzēdama, nāca pie Andreja.
- sal. ..rudzaitā izklātie lini izskatījās taisni kā pār kalna nogāzi izstiepti nesaskaitāmi un bezgala gari dvieļi.
- sal. Ir ceļi kā dvieļi, bet pēkšņi trūksties: Mašīna stāv.
- pārn. Pār lejām migla baltus dvieļus klāj..
- ..no spoguļa ņirgājās sāpīga seja, balta kā dvielis.
Stabili vārdu savienojumiBalts (arī bāls) kā dvielis (biežāk drēbe).
- Balts (arī bāls) kā dvielis (biežāk drēbe) — Ļoti bāls.
1.1.Šāds garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto zārka nešanai un ielaišanai kapā.
Piemēri..Upīšu Mārtiņš un Ošu Andrs atkal uzcēla [zārka] vāku, Laura sāka atlocīt garos nesamos dvieļus.
- ..Upīšu Mārtiņš un Ošu Andrs atkal uzcēla [zārka] vāku, Laura sāka atlocīt garos nesamos dvieļus.
Avoti: 2. sējums