taisnot
taisnot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns1 vai taisnāks.
PiemēriTaisnot stieni.
- Taisnot stieni.
- Taisnot zāģa plātni.
- Taisnot loksni.
- Taisnot augumu.
- Taisnot pirkstus.
- Vajadzēja iztaisnot elektrodus. Stieples pusapli mērcēt krītā un ar āmuru taisnot.
- Es rādīju ar vējlukturi tēvam uguni, lai viņš redzētu, kur nagla sitama. Tēvam līka naglas, tās bija raujamas no dēļa ārā, taisnojamas un sitamas no jauna..
- ..pa tiem ilgajiem gadiem ceļi ir taisnoti, asfaltēti..
- pārn. Par īstu mākslinieku nevar kļūt bez savām dzīves atziņām, bez sava pasaules uzskata, kas taisno mugurkaulu un neļauj palikt lētam ikdienas praktiskajā plūdumā.
Avoti: 7-2. sējums