puszviļu
puszviļu apst.
puszviļus apst.
1.Pusguļus vai pussēdus. Puszvilu.
PiemēriValdis atlaidās ratos.. puszviļu un paņēma grožus..
- Valdis atlaidās ratos.. puszviļu un paņēma grožus..
- Galvu atspiedusi pret augsto spilvenu kaudzi, Siliņmāte puszviļus gulēja gultā..
- Pēteris Goba sēdēja puszviļus dīvānā un ļāvās pārdomām.
- Punga tūliņ bij izlaidies puszviļus plānajā, čiekuriem apbirušajā sūnājā.
1.1.Slīpi.
PiemēriDūmi laižas puszviļus uz istabas vidu.
- Dūmi laižas puszviļus uz istabas vidu.
Avoti: 6-2. sējums