Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skabarga
skabarga
-as, s.
Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
Piemēri
Ieraut skabargu pirkstā.
Piemēri
Ieraut skabargu pirkstā.
Izvilkt no ādas skabargu.
Steigā ķerdama un sviezdama skaidas, viņa sadūra rokās skabargas..
Dēļi ir saplaisājuši un asām skabargām klāti.
Grīda no šķeltiem iesārtiem melnalkšņiem, tie gludi pietēsti, lai basās pēdās neievilktu skabargas.
pārn.
Jautājumā slēpās kaut kāda skabarga, viņš tikai neaptvēra, kāda īsti.
Stabili vārdu savienojumi
Kā skabarga (arī dadzis) acī.
Stabili vārdu savienojumi
Kā skabarga (arī dadzis) acī
—
Saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
Avoti:
7-1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
sižetēt
sižetisks
sižetiskums
sižets
sjenna
skābarde
skābardis
skabarga
skabargainība
skabargains
skābbarība
skābe
skābējums
skābeklis
skābekļsaturs
Tēzaurs
skabarga
MLVV
skabarga
MEV
skabar̂ga