attaisnoties
attaisnoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu. Noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
PiemēriAttaisnoties biedru acīs.
- Attaisnoties biedru acīs.
- ..puika vienmēr kaut kā attaisnojās. Viņam citi puikas esot uzbrukuši, viņš neesot nemaz vainīgs.
- Neprast valdīt pār sevi bērnu klātbūtnē nozīmē dot bērniem ieganstu pārdzīvot tādu pašu stāvokli un attaisnoties ar to, ka tā gadās arī vecākiem.
2.parasti 3. pers. Būt pareizam, atzīstamam.
PiemēriJauno darba metožu ieviešana ir pilnīgi attaisnojusies.
- Jauno darba metožu ieviešana ir pilnīgi attaisnojusies.
- Pilnībā attaisnojies operas mākslinieciskās vadības drosmīgais solis, Sprīdīša lomai otrajā sastāvā izvirzot konservatorijas studenti.
- «Nekā nav..» gleznotājs [kafejnīcā] pusbalsī murmināja, un viņam pat bija prieks, ka šī atziņa atkal attaisnojusies.
- Lidija bija iedomājusies degakmens raktuves kā dziļu, vertikālu alu un arī ogļračus iztēlojusies kā vīrus, kas ar cērtēm atskalda no sienām degakmeni. Šis priekšstats attaisnojās vēl mazāk nekā iepriekšējais.
2.1.Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
PiemēriDarbā ieguldītās pūles attaisnojas.
- Darbā ieguldītās pūles attaisnojas.
- Izdevumi inventāra iegādei attaisnojās.
Avoti: 1. sējums