izspurgt

izspurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, pag. -spurdzu, retāk -spurgstu, -spurgsti, -spurgsi, pag. -spurgu; intrans.

1.parasti 3. pers. Spurdzot izlidot (parasti par putniem).

PiemēriKur gadījies, kur ne, no zāles ciņa izspurdza cīrulis, kā bulta uzšāvās blāvajās rīta debesīs un izbēra skanīgo dziesmu vāceli.

Kur gadījies, kur ne, no zāles ciņa izspurdza cīrulis, kā bulta uzšāvās blāvajās rīta debesīs un izbēra skanīgo dziesmu vāceli.
Pēkšņi uzspīdēja saule, un no koku pazarēm izspurdza putnu bars.
Krastā.. izspurdz sešas spārītes..
pārn. Bet pēkšņi man no krūtīm izspurdz bezdelīga, Sāk augšup, lejup slaidus lokus vīt..

2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Piemēri«Tikai nesalauz!» Zenta pamācīja. - «Tieši tā - nesalauzt!».. Mirdza attrauca un izspurdza pa durvīm.

«Tikai nesalauz!» Zenta pamācīja. - «Tieši tā - nesalauzt!».. Mirdza attrauca un izspurdza pa durvīm.

2.1.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.

PiemēriIzspurgt cauri istabai.

3.parasti 3. pers. Spurdzoši ieskanēties (par smiekliem).

PiemēriPuišu izskats [meitenes] apmierināja, arvien biežāk izspurdza viņu smiekli. Tas abus mācekļus iedrošināja, un.. viņi sāka iet meitenēm blakus.

Puišu izskats [meitenes] apmierināja, arvien biežāk izspurdza viņu smiekli. Tas abus mācekļus iedrošināja, un.. viņi sāka iet meitenēm blakus.

Avoti: 3. sējums