Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rudacis
-ča, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
Piemēri..tā [Laime] griezās pie vecā rudača, Zemes Gara..
Avoti: