milzenis
milzenis -ņa, v.
milzene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels. Gigants (2), milzis3.
PiemēriLejpus ābeļdārzam bij palicis tāds īsts milzenis, laba vīra augumā, skaisti zils, bilde, ne akmens.
- Lejpus ābeļdārzam bij palicis tāds īsts milzenis, laba vīra augumā, skaisti zils, bilde, ne akmens.
- Vislielākie kuģi bija ziemeļostā. Te iebrauca okeāna milzeņi resniem, dzelteniem vai ziliem skursteņiem, augsti kā lielākie nami pilsētā.
2.Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzis2.
PiemēriDesmitgadīgais Ansis nevarēja nobrīnīties vien par milzeni, Rīgas kalēju Gustu, kam tēva būdā gandrīz nebija vietas.
- Desmitgadīgais Ansis nevarēja nobrīnīties vien par milzeni, Rīgas kalēju Gustu, kam tēva būdā gandrīz nebija vietas.
- Lūk, tur ceļmalā stāv liels milzenis ar paceltu dūri... Bet, kad tie [braucēji] piebrauc tuvāk, izrādās, ka tas nav nekāds milzis, bet vienkārša eglīte ar atlauztu zaru.
2.1.Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
PiemēriSagrābj [makšķeres] kātu, piecērt un pēc sīvas cīņas izceļ lielu, spurainu asari. Skaties, kāds milzenis!
- Sagrābj [makšķeres] kātu, piecērt un pēc sīvas cīņas izceļ lielu, spurainu asari. Skaties, kāds milzenis!
- Te nu stāv Kaspartēva bumbiere, īsta milzene; cits bērzs, ozols vai liepa neizaug tik liels.
- Artilērijas viesuļu guns savandītie un salauzītie meža milzeņi gulēja cits pār citu un izveidoja kaut ko līdzīgu tanku aizsprostam.
Avoti: 5. sējums