Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
milzenis
milzenis -ņa, v.
milzene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels. Gigants (2), milzis3.
PiemēriLejpus ābeļdārzam bij palicis tāds īsts milzenis, laba vīra augumā, skaisti zils, bilde, ne akmens.
2.Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzis2.
PiemēriDesmitgadīgais Ansis nevarēja nobrīnīties vien par milzeni, Rīgas kalēju Gustu, kam tēva būdā gandrīz nebija vietas.
2.1.Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
PiemēriSagrābj [makšķeres] kātu, piecērt un pēc sīvas cīņas izceļ lielu, spurainu asari. Skaties, kāds milzenis!
Avoti: 5. sējums