Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
resnītis
resnītis -ša, v.
resnīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriIzkāpa arī traktorists - smaidīgs, omulīgs resnītis, un visi sagāja ap galdu.
  • Izkāpa arī traktorists - smaidīgs, omulīgs resnītis, un visi sagāja ap galdu.
  • Kapteinim Grejam, kurš ir tāds pats resnītis kā es, mans neilona mētelis pašā laikā.
  • Uertu māju dārzā ienāca labsirdīgi smaidīgs resnītis..
Avoti: 6-2. sējums