brikšķināt
brikšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
brikšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
PiemēriKas žagarus brikšķināja?
1.1.intrans.
PiemēriNāc ārā, nāc ārā, Kas mežā brikšķināja! Vai bij briedis, vai bij lācis, vai nelieša tēva dēls?
Avoti: 2. sējums