neglītenis
neglītenis -ņa, v.
neglītene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; niev.
1.Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriKucēns bija īsts neglītenis.
- Kucēns bija īsts neglītenis.
- Viņam bija plankumaina seja. Tādu neglīteni Gvido vēl nebija gadījies sastapt.
- Un viņš taču nav nekāds neglītenis, bet gluži izskatīgs jauneklis..
2.Neglīts priekšmets.
PiemēriMīksts un glāstošs papīrs slīd caur [strādnieču] pirkstiem. Jāskatās uzmanīgi, lai garām neaizlavītos neglītenis - brāķis.
- Mīksts un glāstošs papīrs slīd caur [strādnieču] pirkstiem. Jāskatās uzmanīgi, lai garām neaizlavītos neglītenis - brāķis.
- Visas manas krūzes un bļodiņas neglītenes vien, neglītenes vien. Nav lāga māla manas būdeles tuvumā.
- ..viņa to [papīru] saplēsa gabalos, viegli samitrināja un ietina atsevišķi katru ziedu... Rozes pazuda mitrajās cepurītēs un pārvērtās par spokainiem, bezsējamiem neglīteņiem..
Avoti: 5. sējums