atvere
atvere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Sprauga, atvērums (organismā vai atsevišķā orgānā).
PiemēriŽaunu atvere.
1.1.Sprauga, atvērums (ierīcē).
PiemēriMutuļo un krāc Jeņiseja, lauzdamās cauri aizsprosta atverēm.
1.2.reti Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā).
Piemēri..te nokritis meteorīts, izveidojot lielu, dziļu atveri diametrā ap 100 m, kas piepildījusies ar ūdeni.
Avoti: 1. sējums