Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tina
tina -as, s.; zvejn.
Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
PiemēriKādu vakaru viņš man paklusām saka: «Iesim uz līņiem. Es vakar iestiepu tinas..»
Avoti: 7-2. sējums