tina
tina -as, s.; zvejn.
Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
PiemēriKādu vakaru viņš man paklusām saka: «Iesim uz līņiem. Es vakar iestiepu tinas..»
- Kādu vakaru viņš man paklusām saka: «Iesim uz līņiem. Es vakar iestiepu tinas..»
- sal. Viņpus pļavas aizlocījās pelēki balts lielceļš kā gar ezermalu izstiepta tina.
Avoti: 7-2. sējums