Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piemutnis
piemutnis -ņa, v.
1.Pūšamo mūzikas instrumentu detaļa, ko tur pie lūpām vai mutē.
PiemēriTaures piemutnis.
  • Taures piemutnis.
  • Viens no [muzikantu] vīriem izmēģinādams īsi iepūta sava raga piemutnī..
  • Vecākais brālis Ernests pacietīgi ierādīja, kā vajag pielikt lūpas instrumenta piemutnim, kā ievilkt gaisu un rīkoties ar ventiļa podziņām.
1.1.Telefona klausules detaļa, ko tur pie mutes.
PiemēriTelefona piemutnis.
  • Telefona piemutnis.
Avoti: 6-2. sējums