caur
caur priev. ar akuz.
1.Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
PiemēriLīst caur krūmiem.
- Līst caur krūmiem.
- Spraukties caur drūzmu.
- Skatīties caur aizsvīdušu logu.
- Elpot caur muti.
- «Jāapgriež ir,» māte teica, izlaizdama pirkstus caur [Andra] taisnajiem matiem..
- ..kapteinis.. bija izraudzījies mazliet garāko ceļu caur Zundu.
- ..[puiši] skatījās saulē caur savu šauteņu stobriem.
- pārn. Viņš [milzis] atcerējās dziļo zemes tumsu, dzirdēja, kā caur šo tumsu skan rūķu laktas..
Stabili vārdu savienojumiCaur un cauri. Cits caur citu.
- Caur un cauri idioma — sar. Gluži, pavisam.
- Cits caur citu idioma — Citam citu pārtraucot.
2.sar. Norāda uz darbības veicinātāju.
Piemēri..uz laukiem bija parasts, ka cits citu zināja, ja ne tieši, tad caur paziņām..
- ..uz laukiem bija parasts, ka cits citu zināja, ja ne tieši, tad caur paziņām..
Avoti: 2. sējums