palievenis
palievenis -ņa, v.
1.Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas). Lievenis.
PiemēriRijas palievenis.
- Rijas palievenis.
- Neveikli viņa uzkāpa palievenī, no kura durvis veda šķūnītī.
- Jumts tai [klētiņai] sūnains, brūns un apsūbis, Palieveni balsta divi stabi..
- Vērties caur rītausmu palso, Pasēdēt palievenī. Jaunības gadu trauksme, Vai tā jau zudusi sen?
1.1.Nojume.
Piemēri..Jumtu Lācis [kalps] devās tieši uz palieveni kūtsgalā, kur stāvēja rati un kamanas.
- ..Jumtu Lācis [kalps] devās tieši uz palieveni kūtsgalā, kur stāvēja rati un kamanas.
- Pāri visām guļbūvēm un to starpām uzlika kopēju jumtu, tādējādi radot starp atsevišķajām slēgtajām telpām palieveņus ratu, ragavu, darba rīku u. c. saimniecības piederumu novietošanai..
- ..tāpat pamīšus kā dzīvojamie korpusi, izvietoti rotaļu palieveņi.
Avoti: 6-1. sējums