nojume
nojume -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām.
PiemēriAutobusa pieturas nojumē valdīja piķa melnums.
- Autobusa pieturas nojumē valdīja piķa melnums.
- Lija sīks rudens lietus, mēs sēdējām lauka vidū zem uzslietas nojumes un darinājām cukurbietes.
1.1.Šāda piebūve pie ēkas sienas.
PiemēriKalna galā uzcēla.. riju, kur nojumēs var sakraut visu vasarāju..
- Kalna galā uzcēla.. riju, kur nojumēs var sakraut visu vasarāju..
- Arhitekti parūpējušies, lai ēka atgūtu tādu pašu izskatu kā 1900. gadā: atjaunots balkons ar veclaicīgu režģi, ieejas durvis ar grieztiem izrotājumiem, nojume virs durvīm..
Avoti: 5. sējums