šmaugs
šmaugs -ais; s. -a, -ā
šmaugi apst.
1.Tievs un samērā garš, arī taisns (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slaids1.
PiemēriViņas pašas māte jaunībā bijusi sīka auguma un gauži šmauga, un tēvs, kad viņu uzcerējis, varējis ar abu roku pirkstiem viņai vidu apņemt.
1.1.Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
PiemēriAugums meitenīgi šmaugs - šauriem pleciem, slaidiem gurniem..
2.Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām). Arī slaids2.
PiemēriOtrpus upes auga biezi, šmaugi kārkli, kuru lunkanie zari garajām lapām slaucīja ūdens virsu.
3.Tievs un garens, arī samērā garš (par priekšmetiem). Arī slaids3.
PiemēriŠmauga pātaga.
3.1.Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to daļām).
PiemēriVīlusies jutās vienīgi jaunava ar šmaugu šifona kleitu..
4.Veikls, elastīgs, arī straujš (par kustībām). Arī slaids4.
Piemēri..viņa uzmet lūpu un šmaugiem soļiem aiziet.
Avoti: 7-2. sējums