Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nevainība
nevainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nevainīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAtzīt apsūdzētā nevainību.
  • Atzīt apsūdzētā nevainību.
  • Adrians brīnījās, kāpēc viņš [ieslodzītais] savu nevainību nevarot pierādīt.
  • ..galvenā problēma šai uzvedumā saistās ar vainu vai nevainību savas un citu dzīves noteikšanā, veidošanā, izlemšanā.
2.Vispārināta īpašība → nevainīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJoku nevainība.
  • Joku nevainība.
3.Vispārināta īpašība → nevainīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Morāla tīrība, skaidrība.
Piemēri..Tur [sapņos] dvēsle, patvērumu atradusi, Vairs izbailes un šausmas nejustu, Tur nevainība mani sargātu..
  • ..Tur [sapņos] dvēsle, patvērumu atradusi, Vairs izbailes un šausmas nejustu, Tur nevainība mani sargātu..
4.Vispārināta īpašība → nevainīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZaudēt nevainību.
  • Zaudēt nevainību.
Stabili vārdu savienojumiMazgāt rokas nevainībā.
Avoti: 5. sējums