ceļabiedrs
ceļabiedrs -a, vokatīvs ceļabiedri, v.
ceļabiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
PiemēriBraucot mājup uz Rīgu, mans ceļabiedrs sacīja: «Tev jāuzraksta par šiem vīriem grāmata.»
Avoti: 2. sējums