Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
augstcilnis
augstcilnis -ļņa, v.
Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
PiemēriAugstcilnī izcirstie drosmīgie komjauniešu tēli izraisa pacilātu sajūtu.
Avoti: 1. sējums