aizraidīt
aizraidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. imperf. Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
PiemēriAizraidīt draugu.
- Aizraidīt draugu.
- Kaut kāda vienaldzīga paziņas dēļ viņa bija aizdzinusi Valdi, neglīti aizraidījusi, ko viņš nekad nebūtu darījis.
- Paēdām vakariņas, mazākos bērnus aizraidīja gulēt.
- Dažas [skolnieces] aizraidītas uz māju pēc vecākiem..
1.1.pārn. Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
PiemēriBet Ošu Andrs nopurināja galvu un aizraidīja domu [par zābaku pirkšanu], kura tagad nāca nelaikā un nevietā.
- Bet Ošu Andrs nopurināja galvu un aizraidīja domu [par zābaku pirkšanu], kura tagad nāca nelaikā un nevietā.
Stabili vārdu savienojumiAizraidīt nāvē. Aizraidīt uz elli (retāk pekli).
- Aizraidīt nāvē idioma — Nonāvēt.
- Aizraidīt uz elli (retāk pekli) idioma — 1.vienk. Rupji padzīt.2.vienk. Nonāvēt.
- Aizraidīt uz viņpasauli idioma — sar. Nonāvēt.
Avoti: 1. sējums