svaine
svaine -es, dsk. ģen. -ņu
svainiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
Piemēri«Vēl nesen biju aizbraucis pat uz savu veco ciemu...» - «Tur pie brāļa sievas?» - «Tur, jā, bet svainieni nesatiku.»
- «Vēl nesen biju aizbraucis pat uz savu veco ciemu...» - «Tur pie brāļa sievas?» - «Tur, jā, bet svainieni nesatiku.»
- ..tā nav ne mana, ne mana brāļa māja, tā ir mums abiem kopīga.. Bet kad es apprecēšos,.. es vairs negribēšu iet svaines virtuvē.
Avoti: 7-2. sējums