rūkāt
rūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
rūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
rūkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; pareti
Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
PiemēriKad no rīta pamodos, istabā jauki spīdēja.. saule. Mājīgi rūkādama, kurējās krāsns.
- Kad no rīta pamodos, istabā jauki spīdēja.. saule. Mājīgi rūkādama, kurējās krāsns.
- Dzirdi, kā stumbros dzied straumes un salējas, Rati kā rūko un ļaudis murdz [murdzās] alejās!
- ..purvā kā sacenzdamies sāk rūkņāt zemes vēzīši.
Avoti: 6-2. sējums