lucītis
lucītis -ša, v.
1.Dem. → lucis.
2.Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
Piemēri..tilpnē sabērts zivju sudrabs - reņģes, bet starp tām arī kāds lucītis, kāda nomaldījusies bute, asaris..
Avoti: 4. sējums