ložņāt
ložņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.parasti 3. pers. Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem). Lodāt (1).
PiemēriTagad pa to pašu noteku, kur nesen ložņājusi milzīgā čūska, locīdamās un krākdama plūst lietus ūdens netīrā straume.
- Tagad pa to pašu noteku, kur nesen ložņājusi milzīgā čūska, locīdamās un krākdama plūst lietus ūdens netīrā straume.
- Ložņādamas pa zemi, necilās sliekas izdala bioloģiski aktīvus savienojumus, kas palīdz augiem uzņemt barības vielas.
1.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) – par dzīvniekiem, kam ir kājas.
PiemēriBites ložņā pa ziediem.
- Bites ložņā pa ziediem.
- Pa dārzu ložņā kaķe. No viņas uzmanīgajiem soļiem pat sausā lapiņa neiečaukstas..
- Bet strazdiene pa to laiku ložņāja un ložņāja starp niedru ceriem, meklēdama ilgi un uzmanīgi.
- Un, ja katlu telpā klusi nočirkstēja izdedži, visi zināja, ka tur ložņā peles..
2.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) – par cilvēkiem. Lodāt (2).
PiemēriPiegāju pie stāvā, krūmainā ezera krasta, kur skalojās viļņi. Tur ložņāja un kāpelēja lielie puikas smiedamies un vāvuļodami.
- Piegāju pie stāvā, krūmainā ezera krasta, kur skalojās viļņi. Tur ložņāja un kāpelēja lielie puikas smiedamies un vāvuļodami.
- ..Andžs krūmos tecinājis no melases pašbrūvēto, un jau dienā viņam vienbrīd licies, ka pa alksnāju kāds ložņā.
2.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
Piemēri..Brieža [darbu vadītāja] acis un seja bija tādas, ka viņš mazus nevarīgus bērnus varētu spīdzināt līdz nežēlībai, bet spēcīga vīra priekšā uz vēdera ložņāt.
- ..Brieža [darbu vadītāja] acis un seja bija tādas, ka viņš mazus nevarīgus bērnus varētu spīdzināt līdz nežēlībai, bet spēcīga vīra priekšā uz vēdera ložņāt.
- Valenieks nometās ceļos, ložņāja pa zāģa apakšu..
- Ložņājam atkal pa zāli un meklējam nokritušos pumpurus.
2.2.Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
Piemēri..žandarmērijas spiegi pastiprināti ložņāja gar aizdomās turēto partizāņu atbalstītāju viensētām..
- ..žandarmērijas spiegi pastiprināti ložņāja gar aizdomās turēto partizāņu atbalstītāju viensētām..
- Visu dienu īpašnieks ložņāja pa darbnīcu. Skatīja strādnieku darba paņēmienus un kustības..
- Automobiļi dažkārt apstājās uz ceļa, un karavīri zilganzaļos formas tērpos ložņāja pa mājām, runādami svešā valodā, skarbi, kā lamādamies.
2.3.pārn. Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) – par pirkstiem, roku.
PiemēriTās bija pazīstami mīkstas rokas, kas man tagad pieglaudās pie miesas. Tie bija pazīstami, jutīgi pirksti, kas tur ložņāja pa maniem matiem.
- Tās bija pazīstami mīkstas rokas, kas man tagad pieglaudās pie miesas. Tie bija pazīstami, jutīgi pirksti, kas tur ložņāja pa maniem matiem.
- Paliku viens. Un pēkšņi man šī telpa šķita briesmīgi tumša un mitra. Likās, kāda ledaina roka ložņā ap kājām un tausta aukstiem pirkstiem.
2.4.pārn. Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
PiemēriSīmanis, kaimiņus noraidījis, mierīgi dzīvoja pie Līzes, bet tenkas kā dzēlīgas odzes ložņāja ap mazo mājeli.
- Sīmanis, kaimiņus noraidījis, mierīgi dzīvoja pie Līzes, bet tenkas kā dzēlīgas odzes ložņāja ap mazo mājeli.
- No sētas uz sētu, no istabas istabā ložņāja tenkas. Tās izplatījās, nevienam nemanot. Ļaudis zināja - viss ciems runā, bet, kur valodas cēlās, tas nevienam nebija skaidrs.
3.parasti 3. pers. Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem). Lodāt (3).
PiemēriBet tad kā pēc burvja mājiena sacēlās vētra. Tā ložņāja pa piekrastes klintīm un gaudoja kā hiēnas tuksnesī.
- Bet tad kā pēc burvja mājiena sacēlās vētra. Tā ložņāja pa piekrastes klintīm un gaudoja kā hiēnas tuksnesī.
- Tagad beidzot jumts izlabots, bet sadrupušais skurstenis gan vēl stāv kā stāvējis un lielajās plaisās brīvi ložņā vējš.
- Tur [gravās], jautri čalojot, ložņāja strauti.
3.1.Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām). Būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
PiemēriGaiši dzeltenās liesmu mēles kā ļaunā rotaļā ložņāja jau tepat pa zāles kumšķiem, gan sprakšķot uzvijās līdz sakaltušas eglītes galotnei, gan noplaka līdz zemei..
- Gaiši dzeltenās liesmu mēles kā ļaunā rotaļā ložņāja jau tepat pa zāles kumšķiem, gan sprakšķot uzvijās līdz sakaltušas eglītes galotnei, gan noplaka līdz zemei..
- Dūmi vēl aizvien vēlās. Viltīgās liesmiņas ložņāja būdas iekšpusē pa sienām.
- No sagrautajām mājām pa šaurajām ieliņām ložņāja kodīgi dūmi.
3.2.Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
Piemēri..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu un nedeva mieru.
- ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu un nedeva mieru.
- Spuldzes meta vāju gaismu, melnas ēnas ložņāja pa kaktiem..
3.3.Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) – par nepatīkamām sajūtām.
PiemēriRozā.. nenovērsdamas noskatījās viņā ar tādu skatienu, no kura viņam aukstums sāka ložņāt gar muguru.
- Rozā.. nenovērsdamas noskatījās viņā ar tādu skatienu, no kura viņam aukstums sāka ložņāt gar muguru.
- Jūtu, ka pār pleciem jau ložņā drebuļi.
3.4.pārn. Pārņemt (kādu) – par psihiskiem stāvokļiem.
PiemēriNeizprasts nemiers par sevi un visu pasauli ložņāja kā skudras viņam aiz krekla.
- Neizprasts nemiers par sevi un visu pasauli ložņāja kā skudras viņam aiz krekla.
- Nē, miegs tomēr nenāca. Tādās reizēs domas bez kautrēšanās ložņā pa smadzenēm..
4.parasti 3. pers.; pareti Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
PiemēriGrāvji un kanāli ložņāja gar sakņu dārza žogiem, un, rīta saules sasildīta, garoja zeme..
- Grāvji un kanāli ložņāja gar sakņu dārza žogiem, un, rīta saules sasildīta, garoja zeme..
5.parasti divd. formā: ložņājošs; bot. Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
PiemēriLožņājošie augi.
- Ložņājošie augi.
- Augs ar ložņājošu sakneni.
- Ložņājošs stublājs.
- Tas [parastā miltene] ir mūžzaļš, ložņājošs, stipri zarains krūmiņš ar diezgan gariem.. stumbriem.
- Tievi un gari stumbri, kas nevar pacelties augšup, stiepjas pa zemi. Tādus stumbrus sauc par ložņājošiem stumbriem.
- Ziediņi [madarai] sīksīki kā cukura graudiņi, kā sniegpārslu kristāliņi rindām vien savērti uz garajiem kātiem, kas tinas un pinas, ložņā pa zemi..
Avoti: 4. sējums