ložņāt
ložņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.parasti 3. pers. Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem). Lodāt (1).
PiemēriTagad pa to pašu noteku, kur nesen ložņājusi milzīgā čūska, locīdamās un krākdama plūst lietus ūdens netīrā straume.
1.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) — par dzīvniekiem, kam ir kājas.
PiemēriBites ložņā pa ziediem.
2.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) — par cilvēkiem. Lodāt (2).
PiemēriPiegāju pie stāvā, krūmainā ezera krasta, kur skalojās viļņi. Tur ložņāja un kāpelēja lielie puikas smiedamies un vāvuļodami.
2.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
Piemēri..Brieža [darbu vadītāja] acis un seja bija tādas, ka viņš mazus nevarīgus bērnus varētu spīdzināt līdz nežēlībai, bet spēcīga vīra priekšā uz vēdera ložņāt.
2.2.Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
Piemēri..žandarmērijas spiegi pastiprināti ložņāja gar aizdomās turēto partizāņu atbalstītāju viensētām..
2.3.pārn. Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) — par pirkstiem, roku.
PiemēriTās bija pazīstami mīkstas rokas, kas man tagad pieglaudās pie miesas. Tie bija pazīstami, jutīgi pirksti, kas tur ložņāja pa maniem matiem.
2.4.pārn. Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
PiemēriSīmanis, kaimiņus noraidījis, mierīgi dzīvoja pie Līzes, bet tenkas kā dzēlīgas odzes ložņāja ap mazo mājeli.
3.parasti 3. pers. Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem). Lodāt (3).
PiemēriBet tad kā pēc burvja mājiena sacēlās vētra. Tā ložņāja pa piekrastes klintīm un gaudoja kā hiēnas tuksnesī.
3.1.Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām). Būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
PiemēriGaiši dzeltenās liesmu mēles kā ļaunā rotaļā ložņāja jau tepat pa zāles kumšķiem, gan sprakšķot uzvijās līdz sakaltušas eglītes galotnei, gan noplaka līdz zemei..
3.2.Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
Piemēri..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu un nedeva mieru.
3.3.Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
PiemēriRozā.. nenovērsdamas noskatījās viņā ar tādu skatienu, no kura viņam aukstums sāka ložņāt gar muguru.
3.4.pārn. Pārņemt (kādu) — par psihiskiem stāvokļiem.
PiemēriNeizprasts nemiers par sevi un visu pasauli ložņāja kā skudras viņam aiz krekla.
4.parasti 3. pers.; pareti Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
PiemēriGrāvji un kanāli ložņāja gar sakņu dārza žogiem, un, rīta saules sasildīta, garoja zeme..
5.parasti divd. formā: ložņājošs; bot. Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties paralēli zemes virsmai, ir pietuvināts zemes virsmai (par augiem, to daļām).
PiemēriLožņājošie augi.
Avoti: 4. sējums