Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lucis
lucis -ča, v.
Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
PiemēriŽāvēti luči.
  • Žāvēti luči.
  • Zvejot lučus.
  • ..viņu [zvejnieku] dēvēja par «lašu karali». Bet «karalis» atteicās no sava titula un brauca zvejot lučus un reņģes.
  • Lucis ir jūras zivs, kas uzturas piekrastes zonā, tomēr dažkārt tas ieiet arī upju grīvās un ostās.
Avoti: 4. sējums