urrāt
urrāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2).
PiemēriUrrāt jubilāri.
- Urrāt jubilāri.
- Urrāt diriģentu.
2.intrans. Urravot1.
Piemēri..es savus priekus nevarēju valdīt un ņēmos riņķot visiem apkārt pa gaišo istabu. Un pie tam urrāt diktā balsī.
- ..es savus priekus nevarēju valdīt un ņēmos riņķot visiem apkārt pa gaišo istabu. Un pie tam urrāt diktā balsī.
3.parasti 3. pers.; intrans.; reti Murrāt.
PiemēriKaķis urrā, kad to glauda.
- Kaķis urrā, kad to glauda.
Avoti: 8. sējums