slaiks
slaiks -ais; s. -a, -ā
slaiki apst.
1.Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem). Slaids [1] (1).
PiemēriViņa bij skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem..
- Viņa bij skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem..
- Visu skatieni pievērsās viņam. Piecēlās slaiks, gaišmatains puisis.
1.1.Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
PiemēriViņš bija slaika auguma, kupliem matiem..
- Viņš bija slaika auguma, kupliem matiem..
- Cirtām laid pāri tu pirkstgalus slaikos..
- Arcis [zirgs] ir viegls, slaikām kājām un tramīgs kā putns.
2.Slaids [1] (2).
PiemēriCeļam gar abām pusēm sāka pacelties slaikas priedes..
- Ceļam gar abām pusēm sāka pacelties slaikas priedes..
- Neņemtu ceriņus, trauslus un slaikus, Kaut gan to smarža ar laimi man saistītos..
- ..skatos slaikajos rudzu stiebros.
3.Slaids [1] (3).
Piemēri..Guļ gruveši, kur cēlās tornis slaiks.
- ..Guļ gruveši, kur cēlās tornis slaiks.
- ..sprēgās kamīnā pagales sausās un slaikas sveces lāsojot degs...
- ..siltais vējš dzenāja slaikus vilnīšus nobriedušajās druvās..
4.Slaids [1] (4).
PiemēriBlakus kolonnai slaikiem soļiem kāpj garš puisis..
- Blakus kolonnai slaikiem soļiem kāpj garš puisis..
- ..Dzērves nāk un aiziet lokiem slaikiem..
- Lidmašīna apmeta slaiku loku un traucās uz nākošo vietu.
Avoti: 7-1. sējums